Melotrija / Melothria scabra

Svešzemnieks, kuram dzīve siltumnīcā pat ļoti patīk. Angļu valodā saukts par cucamelon, kas ir saliktenis no vārda gurķis un arbūzs. Pēc arbūza tas izskatās ārēji, ja neņem vērā miniatūriskos izmērus, bet iekšpuse tiešām līdzinās gurķim. Otrs nosaukums mousemelon arī liekas gana atbilstošs.. 

Garšas ziņā nevarētu teikt, ka tas ir fantastiskākais, kas ir ēsts, bet negaršo slikti. Mazliet līdzīgi gurķim (tas būtu, diezgan bezgaršīgi), bet ar tādu mazu citrona piegaršu. 

Kā redzams attēlā, tam patīk vīties, bet, ja nav iespēju, līdīs arī pa zemi. 

Stādiņu izaudzēju pati no sēklas, šis gan bija otrais piegājiens. Gadu iepriekš arī mēģināju. Dīgtspēja ir ļoti laba, bet jaunie stādiņi ir ļoti, ļoti trausli un smalki. Pērn izstādīju ārā un tos ātri vien nograuza gliemeži. Šogad iestādīju siltumnīcā, bet izdzīvoja tikai viens stādiņš. Šoreiz gan gliemeži nebija pie vainas, drīzāk tas, ka šiem trauslajiem augiem bija grūti pāriet no dzīves podiņā istabā uz dzīvi siltumnīcā.. Izdzīvojošais gan ļoti saņēmās un kārtīgi saauga. 

Augļi parādījās jau kādu laiku atpakaļ, bet ļoti, ļoti sīki. Tagad, augustā, beidzot jau var sākt pakāpeniski novākt ražu. Man vienmēr ar zaļajiem ir grūti - nevar izdomāt, kad beidzot gatavi. Internetā atradu informāciju, ka nevajadzētu pāraudzēt - jāievāc ne lielākus par 2,5 cm garumā, turklāt pēc taustes jābūt vēl pacietiem. Tā arī darīju.

Jāmizo nav, bet arī te es konsultējos ar internetu. Varot arī marinēt, bet šo ražu laikam noēdīšu svaigā veidā :)